Kā vēsta publikācija žurnālā Journal of Experimental Biology, eksperimenta gaita bijusi šāda: pirmo zirgu nokrāsoja melnu, otru – baltu, bet trešo nokrāsoja līdzīgu zebrai.
Zinātnieki jau agrāk bija izteikuši pieņēmumu, ka zebru raksturīgais krāsojums ir savdabīga aizsardzības forma. Bet daudzos pētījumos pierādīts, ka plēsoņas tas neatbaida, tieši otrādi, tumšajā diennakts laikā svītras var drīzāk kalpo par orientieri.
Par labu pieņēmumam, ka svītras pasargā zebra no kukaiņiem, runā arī fakts, ka dunduri visbiežāk izvēlas tieši tumšas krāsas zirgus. Bet zebras, pretēji izplatītajam viedoklim, ir melnas ar baltām svītrām, nevis otrādi. Zebru pētījumi embrionālā attīstības stadijā ir parādījuši, ka augļa fona krāsa ir melna, bet baltās svītras parādās nedaudz vēlāk.
Starp citu, mēdz būt arī izņēmumi. 2004. gadā Kenijā veterināri pamanīja pilnīgi baltu zebras mazuli bez jebkādām svītrām. Tomēr dzīvniekam atšķirīgais krāsojums nekādas problēmas nesagādāja.
Vēl kāds ļoti būtisks atklājums tika izdarīts pagājušajā gadā - zinātnieki noskaidroja, kāpēc dzeņiem, kuri diennakts laikā izdara vairāk nekā 12 000 sitienus pa koku, nesāp galva.