Foto: DELFI
7. februāra koncerts Rīgā varētu būt kā spēcīgs un piesātināts atmiņu vakars ikvienam vācu liesmojošas grupas "Rammstein" cienītajām, kurš ir savā ziņā familiārs ar grupas albumu tēliem. Šoreiz koncertā šos tēlus sastapām visus uzreiz.

Ne velti savulaik mākslinieciski "frīkainais" sintezatoru pavēlnieks Kristians Lorencs izteicās, ka "mēs vienmēr esam pielikuši īpašas pūles, lai "Rammstein" būtu kā vienots mākslas darbs - no albuma noformējuma līdz videoklipiem un koncertšoviem. Katra albuma cikls ir veidots vienotā stilā". Līdz šim tādā vienotā stilā bija arī katra koncertturneja.

Taču šoreiz valdīja raiba pārpilnība, atbilstoša izlases turnejai. "Rammstein", savācot un izdodot, viņuprāt, varenākās dziesmas, kā vienmēr gājuši savā konceptā līdz galam un arī turnejai radījuši tādu pašu tēlu - izlasi arī no pirotehnikas un skatuves noformējuma.

Ilggadējam "Rammstein" cienītājam tas varēja vairot pozitīvu satraukumu - vienā koncertā sastapt gan deviņdesmito gadu sarkanos krustus, gan vēlākos propellerus un industriālas postažas elementus, gan nesenajam albumam raksturīgo "cilvēka gaļas vārīšanu", gan spilgtu dzeltenīgi zaļo gaismu (dziesmas "Sonne" laikā) - gluži kā albuma "Mutter" vākā, gan citus elementus, kurus kārtīgs grupas cienītājs atpazīst ne sliktāk par tādiem zīmoliem, kā mikimausis vai "Coca Cola". Tas bija kā ceļojums cauri vairākām grupas turnejām.

Izlases retrospektīva valdīja arī pirotehnikā un efektos - tie bija atlasīti no agrākajiem šoviem ar tikpat trāpīgu atbilstību dziesmām. Savukārt jauninājumi bija perfekti ieturēti grupas stilā. Piemēram, traps vai tiltiņš, kas nolaidās no griestiem, bija ne tikai filmas "Zāģis" cienīgs scenogrāfisks nolemtības elements, bet arī trāpīgi noformēta atsauce uz daudzu "Rammstein" albumu tēliem. Netrūka arī spriedzes elementu, piemēram, vertikālās liesmas, kas izšāvās no skatuves grīdas un riņķoja ap solistu.

Taču, pieminot skatuves grīdu un efektus, jāatzīst, ka šoreiz, iespējams, tie nebija baudāmi aptuveni pusei koncerta apmeklētāju, jo tos gluži vienkārši neredzēja. Arī par pieminētajām liesmām personīgi es dabūju pabrīnīties vien sākuma daļā (šķiet, tas bija dziesmā "Wollt Ihr Das Bett In Flammen Sehhen"), kad biju pakāpies pavērot skatuvi pie kādas ieejas kāpņu stieņa, līdz koncerta apsardze mani aizsūtīja no turienes prom - protams, pamatoti, jo varēja gadīties, ka biju kāda sēdoša skatītāja priekšā un traucēju viņam. Un vēl jo vairāk pamatoti tāpēc, ka preses pārstāvim trūktu objektivitātes, snobiski blenžot uz skatuves detaļām un nemaz nenojaušot, kas notiek zālē.

Bet zālē tie paši koncerta organizatori diezgan briesmīgai nolemtībai bija pametuši prāvu daļu apmeklētāju stāvvietās. Man patiesi bija žēl to daudzo meiteņu un puišu, vīriešu un sieviešu, kuru augums ir zem 1,70 metriem. Arī aiz manis kāda meitene redzēja tikai uguņu atblāzmu griestos, nerunājot par grupas saskatīšanu. Centos pavirzīties, lai viņa vismaz kaut ko saskatītu, taču - nekā, bez brutālas spēkošanās konkrētajā vietā tas pat bija neiespējami.

Tad aizdomājos par to, ka, ja tomēr pēkšņi atgadās kāda tehniska kļūme, kad bariņam būtu jāpamūk malā, tas nebija iespējams pat teorētiski, nerunājot par realitāti. Šķiet, ka "FBI" vēl nav dabūjuši savējo mācību, kā Roskildes festivāls, un rīkotājiem ir iepaticies pamatīgi riskēt ar zāles aizpildīšanas rekordiem, kas, protams, nozīmē arī peļņu, taču stipri māc šaubas par šādas tendences drošumu, tāpat par zināmā mērā pieviltajiem faniem stāvvietās. Varbūt tāpēc arī daudzi apsargi izskatījās nervozi... Saprotami un pamatoti.

Izvairoties no pārprašanas, piebildīšu, ka parasti tieši stāvvietām dodu priekšroku, jo pagrūti nosēdēt tādā koncertā kā "Rammstein". Un ko šādu negatīvi pieminu pirmoreiz, jo vēl nekad stāvvietas nav šķitušas tik nebaudāmas un tik nedrošas. Noteikti es nevarētu sacensties par Latvijā apmeklēto koncertu skaitu, tomēr to bijis diezgan daudz, un tieši šajā vakarā un šajā koncertā pirmoreiz mūžā ar saviem gandrīz 1,90 metriem jutos diezgan bezpalīdzīgi, jo arī pārvietošanās pa zāli, lai atrastu piemērotāku stūri, bija ekstrēma, bet dažās vietās tas pat nebija iespējams.

Un negribas ļauties austrumeiropiešu kompleksam, apgalvojot, ka lētās vietas ir lētās vietas, un ja gribi redzēt, tad pērc dārgāku biļeti un sēdi. Pirmkārt, arī tie 25-30 lati ir nauda, par kuru pienākas kaut kāds pakalpojums un par kuru cilvēks grib redzēt vismaz daļu skatuves, nevis tikai zāles griestus. Otrkārt, kā jau minēju, šādu saspiestību vēl nebiju pieredzējis savā mūžā (ne Latvijā, ne citur).

Tāpat neredzu attaisnojumu tam, ka tas taču bija "metālisks burziņš", īsts roks un tamlīdzīgi. Pirmkārt, kāds roks un kāds "burziņš", ka, citu saspiests, tu pat pakustēties nespēj! Dažam bija jāpacīnās, lai vismaz vienu roku paceltu gaisā. Otrkārt, "Rammstein" šajā ziņā ir atšķirīga no ļoti daudzām "smagajām" grupām tieši ar to, ka ļoti liela nozīme ir notiekošajam uz skatuves, kas brīžiem ir kā teātris vai kino.

Protams, ir pozitīvi redzēt tādas masas vienā koncertā un ir vērtīgi, ka uz to tiek pēc iespējas vairāk cilvēku, taču pāris lietu tam šķiet neadekvāti upurētas vai ignorētas. Un arī neko daudz vairāk nespēju aprakstīt par šova skatuvisko pusi, jo daļu no tā īsti labi neredzēju. Šajā ziņā esmu solidārs ar tiem, kam stāvēju līdzās, un daudziem citiem.

Tīri tehniski iespēju redzēt samazina tā pati saspiestība (mazāk cilvēku sameklē sev atbilstošāku vietu, blīvāka cilvēku siena laupa iespēju palocīties, lai palūrētu kādam pār plecu, blīvāka vispār ir galvu-plecu "masa"), tāpēc šādos gadījumos pasaulē ierasta prakse ir augstāk uzstādīt skatuvi. Var jau būt, ka to neļāva uguņošanas drošības prasības, bet neņemos minēt iemeslus, jo neesmu koncertu organizators. Taču brīdī, kad grupa atradās uz paceltas mazās skatuvītes, tā beidzot bija saskatāma.

Atgriežoties pie satura, droši vien daudzi piefiksēja, ka šajā koncertā neskanēja "Rammstein" aktuālā dziesma "Mein Land". Tas ir vienlīdz neparasti un zīmīgi. Savā ziņā "ellesvīri" ignorē šoubiznesa standartu - "dzīvajā" atspēlēt aktuālo singlu. Cik tas ir patīkami vai nepatīkami, par to katram būs savas domas. Taču tā ir arī godīga un loģiska grupas attieksme - koncertā, pasniedzot izlasi no dziesmām, kas tā vai citādi audzējušas "Rammstein" muskuļus, neiekļāva diezgan jaunu dziesmu, kura sevi vēl nav pierādījusi, kā "best" vai "greatest".

Tāpat neparasti, ka papildinājumā noslēgumā, kas citiem bieži izvēršas par emocionālu kulmināciju, "Rammstein" gluži vienkārši jokojās ar ironisko himnu "Amerika" par to, kā visa pasaule dzīvo Amerikā, vai ar kārtīgu seksuālo dzīvi slavinošo "Pussy".

Taču, šķiet, patiesais un arī emocionālais noslēgums notika pirms tam uz mazās skatuvītes, pēc "Mann Gegen Mann" izskanot dziesmai "Ohne Dich", kas bija jūtams arī klausītāju noskaņojumā.

No zīmīgākām pagātnes dziesmām subjektīvi man šādā apkopojošā kontekstā pietrūka pašas pirmās slavenās dziesmas "Wilder Wein", ko būtu bijis interesanti dzirdēt mūsdienīgākā versijā. Taču tā vietā Rīgas Doma kora skolas pasniegtais ievads šķita gandrīz vai trāpīgāka "iesildīšana" par zviedru grupu "Deathstars", kura pati par sevi nebija peļama.

Divas vietējo koristu sagatavotās "Rammstein" dziesmas bija teju perfekts ievads tālākajam un tās šķita diezgan atbilstošs un ekstravagants fons grupas neparastajai un kontrastainajai estētikai.

Savukārt "Deathstars" iesildītāju statusam bija visai piemērota komanda ar vācu un skandināvu grupām raksturīgo, post-gotikas iespaidotu, "metālistu" stilu. Kaut arī jāšaubās, vai šī grupa kādreiz pati sapulcēs tādu zāli, tomēr grūti bilst ko sliktu. Šāda stila cienītāju vidū "Deathstars" varētu netrūkt fanu.

Koncerta programmā, ja nekļūdos, Rīgā skanēja tā pati "setliste", kas citās valstīs šīs turnejas ietvaros:

"Sonne"

"Wollt Ihr Das Bett In Flammen Sehen"

"Keine Lust"

"Sehnsucht"

"Asche zu Asche"

"Feuer Frei!"

"Mutter"

"Mein Teil"

"Du Riechst So Gut"

"Links 2-3-4"

"Du Hast"

"Haifisch"

(gājiens pa tiltu uz mazo paaugstinājumu)

"Bück Dich"

"Mann Gegen Mann"

"Ohne Dich"

(publikas ovāciju pauze)

"Mein Herz Brennt"

"Amerika"

"Ich Will"

(publikas ovāciju pauze)

"Engel"

"Pussy"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!