Turpinot portāla Delfi un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kopprojektu par 100 dārgumiem Latvijas mākslas muzejā, kā četrpadsmito dārgumu no muzejiem eksperti piedāvā Hansa Makarta 1878. gadā radīto eļļas gleznu Lapitu un kentauru cīņa, kas ar saviem 190,5 cm x 381,5 cm izmēriem ir vislielākā glezna Latvijas muzejos.
Austriešu mākslinieka Hansa Makarta (1840-1884) glezna dinamiskā un temperamentīgā izpildījuma, kā arī iespaidīgo izmēru dēļ veido vienu no muzeja ekspozīcijas dominantēm.
Mākslinieks dzimis Zalcburgā un visu savu mūžu bijis aktīvs neobaroka cienītājs. Viņa glezniecībai piemīt artistiskums, dekoratīvisms un izsmalcināts krāsu salikums. Makarts mācījies Vīnes akadēmijā un Minhenē, kas bija tā laika vadošais vēsturiskās glezniecības centrs, pie vācu gleznotāja Karla Piloti.
Vēlāk, būdams Vīnes Akadēmijas profesors, Makarts kļuva slavens pēc 1879. gada, kad piedalījās Austrijas galvaspilsētas izdaiļošanā par godu imperatoru pāra sudrabkāzām. Tam sekoja neskaitāmi augstāko slāņu pasūtījumi aristokrātisko piļu un salonu dekorēšanai "Makarta stilā".
Vīnē viņa paša darbnīca bija kā visu mākslas stilu, elementu, eksotisku dārgumu krātuve. Viņš noteica modi, interjeros atgriežot krāsainību un lietu dažādību. Izmantojot lielformāta audeklus, kuri parasti ir kompozicionāli pieblīvēti, gleznotājs savā mākslā pauž nevaldāmas kaislības, enerģiju un patosu.
Mākslinieka nedaudz Rubensa glezniecībai tuvais stils viņa līdzgaitnieku lokā bija ļoti populārs. Tam bija liela ietekme uz Austrijas un Vācijas XIX gadsimta beigu vēsturisko glezniecību. Viņš ir nozīmīgi ietekmējis arī XX gadsimta Austrijas māksliniekus, tostarp modernistu Gustavu Klimtu.
Dinamiskās daudzfigūru kompozīcijas Lapitu un kentauru cīņa pamatā ir grieķu mīts. Attēlots notikums, kas norisinājies lapitu ķēniņa dēla kāzās, kurās izcēlusies nežēlīga cīņa, jo uz kāzām ielūgtie, iereibušie kentauri gribēja nolaupīt jauno līgavu.
Muzeja kolekcijā glezna Lapitu un kentauru cīņa ir kopš 1904. gada, kad pilsētai to uzdāvināja barons Pauls fon Tranzē-Rozeneks. Šobrīd glezna apskatāma Mākslas muzejā Rīgas birža, bet portāla Delfi izveidotu tematisko sadaļu par Latvijas muzeju dārgumiem var apskatīt šeit.