Izrādās, ka to nodrošina dzeņa galvaskausa unikālā mozaīkas veida uzbūve, kurā kauli mijas elastīgiem mīkstajiem audiem, un tas glābj dzeņus no neizbēgamas migrēnas - šis putns koka mizu kukaiņu meklējumos kaļ ar ārkārtīgi lielu spēku, diennakts laikā izdarot vairāk nekā 12 000 sitienus ar galvu.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka nevienam dzenim nekad nav bijusi ne galvaskausa trauma, ne mugurkaula smadzeņu trauma, ne tīklenes noslāņošanās, kā to varētu gaidīt, ņemot vērā šo putnu pārtikas iegūšanas veidu.
Eksperimenta gaitā zinātnieki krātiņos ar dzeņiem ievietoja ļoti jutīgas kameras, kas sekundē spēj reģistrēt divus tūkstošus kadru, tādēļ tika fiksētas visas dzeņu knābja un ķermeņa kustības. Pēc tam ar speciālu datorprogrammu tika izanalizēti gan uzņemtie attēli, gan putnu galvaskausu rentgena tomogrāfijas rezultāti, bet ar elektronu mikroskopu tika sastādīta kaulu mikrostruktūras karte.
Rezultātā ar datoru tika izveidots dzeņa galvas uzbūves modelis, kas deva iespēju izanalizēt putna galvaskausa īpatnības un veikt virtuālus spēcīgu triecienu crash testus.
Noskaidrojās, ka, pirmkārt, dzeņa knābis kustas pa bultveida trajektoriju, kas samazina slodzi; otrkārt, vibrāciju mazina elastīgo audu ielāsmojums, kas atrodas gan galvaskausā, gan pašā knābī. Tāpat arī kā savdabīga "drošības josta" kalpo garais zemmēles kauls, kas pilnībā neitralizē vibrāciju, un līdz ar to dzeņa smadzenes ir tik droši "iepakotas", ka nekad nesaskaras ar galvaskausu.
Būtiska īpatnība procesā ir tas, ka dzeņa knābja augšējā daļa ir par 1,2 milimetriem īsāka nekā apakšējā, un tādējādi vibrācija iet uz leju, kas putnu aizsargā no traumas.
Tagad speciālisti iegūtās zināšanas cer pielietot arī praksē - dzeņa kalšanas noslēpumu izmantot, gatavojot ķiveres un aizsargmaskas, bet ar šo nozīmīgo pētījumu detalizēti var iepazīties šeit.