Kādā Kalifornijas štata Sandjego pilsētas pludmalē izskalots šausminoša izskata radījums, kas varētu būt pat leģendārā čupakabra, par kuras pastāvēšanu ir pārliecināti daudzi fermeri, lai gan zinātnisku pierādījumu tās eksistencei nav.

Kā uzskata neradījuma atradējs un fotogrāfijas autors, 19 gadus vecais Džošs Menards, attēlā redzamais dzīvnieks ar saulē izbalējušo ādu, milzīgajiem ilkņiem un gaišo spalvas kumšķi uz galvaskausa patiešām ir mītiskais mājlopu slepkava, kas iesaukts arī par "sātana suni".

Snovbordistus briesmonis uzjautrina

Dzīvnieks esot bijis aptuveni pusmetru garš, un tā ķermeņa forma atgādinājusi cūku ar resnu vēderu.

Snovbordists Džošs vietējiem plašsaziņas līdzekļiem pastāstīja: "Es nezinu, vai šādi radījumi te dzīvo. Esmu no Masačūsetsas un nekad neesmu redzējis neko tamlīdzīgu, tāpat arī mani draugi. Mums tas šķita diezgan uzjautrinošs un mazliet noslēpumains".

Džoša publiskotie attēli patiešām atbilst visiem čupakabras apraksta galvenajiem punktiem: pakaļkājas ir garākas nekā priekškājas; radījums ir galvenokārt bez spalvas un izskatās ļoti dīvaini.

Vietējie iedzīvotāji atradumu sauc par Sandjego demonoīdu, Sandjego murgaino mežacūku, Džoniju Rotenu vai vienkārši par Djego. Savukārt skeptiķi nicinoši dēvē to par Vārīto suni.

Meksikas fermeri atkal cieš no uzbrukumiem

Tai pašā laikā Meksikā fermeri atkal ziņojuši par mītiskās čupakabras uzbrukumu – kādā fermā atrastas 35 aitas ar zobu un ķetnu atstātām brūcēm.

Kāds no aitu ganiem mazajā Mekiskas pilsētiņā Parakuaro apgalvoja, ka esot redzējis, kā lopus nogalina spārnoti nezvēri ar asiem ilkņiem.

Aplokā atradās arī zirgi un cūkas, bet tos čupakabra nebija aiztikusi, ziņo televīzijas kanāla ABC Meksikas nodaļa.

Vienai no aitām bija asiņains kakls, bet pārējie dzīvnieki neizskatījās saplosīti. Kā atzīmēja Portlendas Starptautiskā kriptozooloģijas muzeja direktors, ikvienā noslēpumainā mājlopu nāves gadījumā tiek vainotas čupakabras.

Kas ir čupakabra?

Saskaņā ar leģendu briesmonis čupakabra uzbrūk lopiem, galvenokārt kazām, un dzer to asinis. Nosaukums čupakabra ir veidots no spāņu vārdiem "chupar" (sūkt) un "cabra" (kaza).

Čupakabra tiek aprakstīta dažādi: gan kā reptilis ar dzeloņiem klātu muguru, gan kā bezspalvains suns ar ilkņiem un ķetnām.

Zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka šie radījumi varētu būt parazītu mocīti koijoti pēc tam, kad vienu šādu dzīvnieku atklāja pagājušā gada jūlijā pēc uzbrukuma mājlopiem.

Pirmais čupakabras novērojums reģistrēts 1995. gadā, kad Puertoriko atrada astoņas beigtas aitas ar identiskām durtām brūcēm krūšu rajonā – mājlopiem bija izsūktas visas asinis. Dažus mēnešus vēlāk parādījās ziņojumi par 150 mājlopu nogalināšanu Kanovanā.

Noslēpumainie nāves gadījumi veicināja leģendas izplatīšanos visā Latīņamerikā. Kopš tā laika regulāri ziņo par neradījuma uzbrukumiem mājlopiem Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Ņūmeksikā, Teksasā un arī daudzviet citur pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!