Piecdesmit miljonus tonnu smagais debess ķermenis, kura diametrs ir 320 metri un enerģijas lādiņš līdzinās 65 000 atombumbām, trauksies uz Zemi ar ātrumu 45 000 kilometri stundā.
"Asteroīds patiešām apdraud Zemi, jo, nokrītot uz planētas virsmas ar ātrumu, kas nebūs mazāks par 16 kilometriem sekundē, trieciena spēks līdzināsies tūkstošiem atombumbu lādiņu un atmosfērā pacelsies milzīgs putekļu daudzums," izteicies Maskavas Valsts universitātes astronomijas laboratorijas vadītājs Mihails Prohorovs.
Katastrofa notiks arī tad, ja kosmiskais klintsbluķis trāpīs "gravitācijas spraugā", kuras platums ir aptuveni viens kilometrs. Tādā gadījumā Zemes gravitācijas spēks pagriezīs asteroīdu bīstamā virzienā, un Zeme atradīsies tā tieša trāpījuma ceļā 2036. gada 13. aprīlī.
Zinātnieki šobrīd meklējot veidu, kā izmainīt Apofisa orbītu. Vieni iesaka uzstādīt uz tā virsmas raķešu dzinēju, citi - atvairīt draudošās briesmas ar tiešu kosmiskā kuģa triecienu, kamēr vēl citi domā par spēcīgu atmosprādzienu. Tai pašā laikā katastrofu pētnieki ir pārliecināti, ka nekas no piedāvātā nepalīdzēs novērst katastrofu, ja īstenosies sliktākais scenārijs.
"Šo asteroīdu nekas neapturēs, jo tas ir ļoti liels. Tas ir ļoti bīstami, jo tas skars ļoti lielu teritoriju, līdzīgi kā Tunguskas gadījumā," sacīja Troickas Kodolpētījumu institūta laboratorijas vadītājs Vladimirs Aleksejevs.
Sadursmes gadījumā Apofiss var radīt nepieredzēta apjoma katastrofu. Tas varētu nokrist 50 kilometrus platā joslā, kas ietver Krieviju, Centrālameriku un Atlantijas okeānu, pilnībā iznīcinot simtiem pilsētu.
Pat tad, ja Apofiss iekritīs okeānā, izveidosies trīs kilometrus dziļa bedre astoņu kilometru diametrā, no kuras uz visām pusēm pacelsies cunami viļņi. Tādējādi, piemēram, pret Floridas piekrasti trieksies 20 metrus augsti viļņi, kas stundas laikā nodarīs milzīgus postījumus kontinentam.
Tomēr vairums zinātnieku ir pārliecināti, ka milzīgais akmens veidojums aizlidos garām Zemei 30 000 kilometru attālumā, lai gan neizslēdz, ka nākotnē varētu notikt citas, liktenīgas satikšanās ar milzeni.
"Pat, ja šī sadursme nenotiks, nākamajos apļos tas turpinās tuvināties Zemei, un joprojām paliks spēkā iespēja, ka katastrofas prognoze īstenosies pēc 50 vai 150 gadiem," skaidro Mihails Prohorovs.
Krievijas zinātnieki plāno nosūtīt uz Apofisu tā saukto "gravitācijas traktoru", kas pētīs šī kosmiskā ķermeņa sastāvu un mēģinās izmainīt asteroīda orbītu tā, lai novērstu pat mazāko sadursmes iespēju. Misija uz Apofisu jau ieplānota 2020. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
