Piramīdu arhitektūra viņiem atgādinājusi senu un, pēc viņu domām, attīstītu civilizāciju Teotiuakānu, kas attiecas uz Centrālās Amerikas un Karību jūras baseina pirmsklasisko periodu.
Kā vēsta Latīņamerikas ziņu aģentūra Prensa Latina, zinātnieku grupa Pola Vainceivga un Polīnas Zalickas vadībā pētīja okeāna gultni ar robota palīdzību, kurš fiksēja drupas 700 kilometrus uz ziemeļiem no Kubas austrumu krasta.
Pētnieku iegūtajos kadros redzamas ne tikai piramīdas, bet arī sfinksas un vairākas monolītas celtnes, bet uz sienām saskatāmi iegravēti uzraksti.
"Tas, ko mēs redzam augstā izšķirtspējā ar hidrolokatora palīdzību, ir pārsteidzoši: bezgalīgas baltu smilšu nogāzes, uz kuru fona skaidri saskatāmas sarežģītas arhitektūras aprises. Tas ir līdzīgi lidošanai pār pilsētas rajonu, kad redzami autoceļi, tuneļi un ēkas," uzņemtos kadrus apraksta Zalicka.
"Mēs nezinām, kas tas ir, bet uzskatām, ka daba nevarēja radīt tik simetriskus arhitektoniskus darinājumus," uzsver Kanādas zinātnieki.
Viņi arī izvirzījuši hipotēzi par to, kāpēc par pilsētu tik ilgi nekas nebija zināms. Vaincveigs un viņa sieva Zalicka uzskata, ka amerikāņi atklājuši zemūdens pilsētu jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Karību krīzes laikā, bet vēlāk padarījuši šo vietu par slepenu objektu.