Foto: AP/Scanpix
Šveices zinātnieks Alberts Hofmans (attēlā) 1943. gada 19. aprīlī pirmo reizi sintezēja lizergīnskābes dietilamīdu, kas vēlāk kļuva plaši pazīstams kā psihodēliskā narkotika LSD.

Hofmans, kurš mūžībā aizgāja 2008. gadā, arī bija pirmais, kas pats izmēģināja, apkopoja un aprakstīja šīs vielas iedarbību – tā rada halucinācijas, telpa, laika un uztveres izmaiņas. Tās saīsinātais nosaukums LSD (Lyserg-Säure-Diäthylamid) radies no vācu valodas.

Zinātnieks uzskatīja, ka LSD ir zems toksiskums un tas neizraisa neatgriezeniskas izmaiņas smadzenēs. Šī pārliecība un LSD iedarbības raksturs lielā mērā veicināja tās popularitāti sešdesmito gadu jauniešu kontrkultūras un radošo personību vidū.

Mūsdienās LSD tiek uzskatīta par bīstamu, atkarību izraisošu narkotiku, kas ir nelegāla un kriminalizēta praktiski visā pasaulē.

Pats tās radītājs un popularizētājs Hofmans gan nodzīvoja garu mūžu – viņš nomira 102 gadu vecumā. Hofmans sarakstījis vairāk nekā 100 zinātniskus rakstus un vairākas grāmatas, no kurām populārākā ir LSD: My Problem Child.

Kā daudzu medikamentu izstrādes gadījumos, arī lizergīnskābes blakus efekti tika noskaidroti nejauši.

Hofmans īstenībā centās sintezēt medicīnā izmantoto jūras sīpolu aktīvās vielas, lai radītu nekaitīgas zāles elpošanas un asinsrites stimulācijai.

Laboratorijas eksperimentu laikā Hofmans nonāca saskarē ar lizergīnskābi un izjuta tās spēcīgo ietekmi uz psihi un realitātes uztveri.

Piedzīvoto viņš vēlāk aprakstīja šādi: "Jutos reizē nemierīgs un viegli miegains. Mājās es apgūlos un ieslīgu reibumam līdzīgā stāvoklī, kas nebija nepatīkams, un piedzīvoju spilgtus iztēles uzliesmojumus.

Sapnim līdzīgā stāvoklī, ar aizvērtām acīm (dienasgaisma šķita pārāk spilgta), es uztvēru bezgalīgu fantastisku attēlu un neparastu formu plūsmu, krāsām mainoties kā kaleidoskopā."

Turpmākajos gados pēc LSD sintezēšanas Hofmans turpināja strādāt uzņēmuma Sandoz halucinogēno produktu nodaļā, tostarp radot arī tādu populāru narkotiku kā triptamīnu un no halucinogēnajām sēnēm sintezēto psilocibīnu.

Intervijā neilgi pirms nāves Hofmans aprakstīja LSD kā "zāles dvēselei" un izteica sašutumu par tās aizliegumu visā pasaulē. 

"Desmit gadus to ļoti veiksmīgi izmantoja psihoanalīzē," uzsvēra zinātnieks, paskaidrojot, ka LSD pārmērīga lietošana sešdesmito gadu kontrkultūras pārstāvju vidū izraisīja tās netaisno aizliegumu mūsdienās.

Hofmans atzina, ka, nepareizi lietota, LSD var būt bīstama. Relatīvi liela 500 mikrogramu deva var radīt ļoti spēcīgu psihoaktīvu efektu, jo īpaši, ja lietota pirmo reizi un bez pieredzējuša lietotāja uzraudzības.

2007. gada decembrī Šveices medicīnas pārraudzības iestādes atļāva sākt psihoterapeitiskus eksperimentus ar neglābjami slimu cilvēku piedalīšanos.

Lai gan šie eksperimenti vēl nav notikuši, tas būs pirmais LSD terapeitiskās ietekmes pētījums ar cilvēku piedalīšanos 40 gadu laikā. Visi pārējie eksperimenti bijuši saistīti ar vielas ietekmi uz psihi un organisma darbību.

Starp LSD lietotājiem un slavinātājiem ir daudzi pazīstami mākslinieki, mūziķi un rakstnieki, piemēram, psihologs un dzejnieks Timotijs Līrijs, rakstnieks Aldoss Hakslijs, literāte Anaisa Nina, rakstnieki Kens Kīzijs un Stīvens Kings, Sids Barets un pārējie The Pink Floyd mūziķi, ģitārists Džimijs Hendrikss, grupa The Beatles, aktieri Džons Beluši un Andželīna Džolija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!